Ekspedīcija uz Grieķijas noslēpumiem

Atgriežoties pie izdevējdarbības, kurā tiks apkopoti mūsu iegūtie rezultāti, vēlamies uzsvērt, ka mēs nepretendējam uz mākslas darba radīšanu. Šī grāmatu sērija ir dokumentāls un zinātniski populārs stāstījums par mūsu ceļu uz patiesību. Ikviens lasītājs var doties kopā ar mums pa pasauli, iepazīt mūsu iegūto informāciju, sekot mūsu domu gaitai un, īsi sakot, kopā ar mums doties kārtējā ekspedīcijā un izstrādāt ATSLĒGAS PĀREJAI NĀKOTNĒ.

Šī grāmatu sērija galvenokārt būs noderīga jauniešiem, kuri tikai sāk savu dzīves ceļu un kuriem vēl nav «iepotēti» stereotipi. Ir pienācis laiks paņemt labāko no zinātnes un reliģijas un pašiem sākt veidot savu nākotni.

Lai būtu ērtāk izmantot sēriju «M-eskā trijstūra bibliotēka» — «Ezotērikas enciklopēdija», mēs nolēmām rīkoties šādi: šajās lappusēs lasītājs atradīs to informāciju, ko šī ekspedīcija pirmoreiz pasaulē ir ieguvusi, kā arī norādes uz lappusēm, kurās iespējams sīkāk iepazīties ar ekspedīcijas materiāliem. Lasītājs, kurš pārzina ezotēriku, viegli varēs atrast sev interesējošo informāciju. Protams, mēs ieteiktu lasīt grāmatas secīgi — tad kļūs saprotama mūsu domu gaita un tas, kā veidojušās iegūtās zināšanas. Grāmatas tiks veidotas tā, lai tās būtu ne tikai stāstījums par mūsu ekspedīcijām, bet arī mācību grāmata par dzīves ezotēriku. Uz priekšu, draugi! Lai jums veicas dzīvē! Ir pienācis laiks ņemt «sava likteņa grožus» savās rokās un pašiem vadīt savu dzīvi. Ir pienācis laiks kļūdu un mēģinājumu metodi aizstāt ar gudrību!

Lai jums veicas!

ŠAJĀ GRĀMATĀ, PAMATOJOTIES UZ EKSPEDĪCIJAS REZULTĀTIEM, PIRMO REIZI TIEK SNIEGTA ŠĀDA INFORMĀCIJA:

1. Dievs radīja bināro pasauli, lai izskaustu mūsu slinkumu un piespiestu mūs kustēties;
2. mūsu subjektīvajā pasaulē patiesība ir viena, bet patiesību ir daudz: binārajā pasaulē — vīrišķā un sievišķā, trīsvienībā — «pluss», «nulle» un «mīnuss», turklāt katram ir arī sava patiesība;
3. fiziskajā plānā cilvēka visu iemiesojumu grēki tiek ierakstīti DNS molekulā;
4. Nikolaja Brīnumdarītāja vēstījums mums, planētas Zeme iedzīvotājiem, datēts ar 2001. gada 1. jūliju;
5. versija, ka Andrejs Pirmais Saucamais ir bijis pie Lādogas ezera, kuģojis pa Baltijas jūru un kristījis skotu Sinklēru dinastijas dibinātājus;
6. Andreja Pirmā Saucamā vēstījums mums, Zemes iedzīvotājiem, datēts ar 2001. gada 2. jūliju;
7. grieķu Prometejs ir tas pats, kas Bībeles Jēzus Kristus;
8. grieķu Deikalions ir tas pats, kas Bībeles Noass;
9. gada 11. septembra terorakts ASV ir netieši saistīts ar Apokalipses beigām, Herakla vienpadsmito varoņdarbu un Olimpa kalnu Grieķijā;
10. grieķu Pandora ir tā pati, kas Bībeles Ieva;
11. Jēzus Kristus un Prometejs tika sisti krustā, jo nespēja sagatavot cilvēkus evolūcijas pārejai;
12. Olimpijas pilsētā tika atklāts psiģenerators, kas vadīja laiku;
13. iegūta krāsu matrica telpas un cilvēka harmonizēšanai;
14. kamols ir Ariadnes (patiesības) pavediens, kas savīts spirālē (evolūcijā);
15. Krona (Hronosa) kulta neesamība Senajā Grieķijā liecina, ka piektās rases cilvēks vēl nepastāvēja;
16. lai vadītu laiku, cilvēkam jāapvieno fiziskais un garīgais sākums;
17. Marsa civilizācija iznīcināja Olimpijas pilsētu un sagrāba tur enerģētiski informatīvu placdarmu;
18. Grieķijas civilizācija iet bojā olimpiskā laika apstāšanās dēļ;
19. pēc pārtraukuma 1896. gadā atsākot olimpiskās spēles, sākās jauns laiks — harmonijas laikmets;
20. cilvēku veido trīs galvenās īpašības: griba, mīlestība un intelekts; viss pārējais ir šo īpašību papildinājums;
21. Peloponēsas pussala ir kreisā plauksta, kas hiromantijā simbolizē pašrealizāciju;
22. skaitlis 8 nedarbojas kā Mēbiusa lente;
23. smadzenes ir veidotas kā labirints, kā Visuredzošā acs;
24. Krētas salu ieskāva maģiska aizsardzība, bet salas centrs bija Fests;
25. atlantu pēcteči jeb viņu «pozitīvais» atzars devās uz Krētas salu, «negatīvais» atzars — uz Mezopotāmiju un Ēģipti, bet «nulles» jeb harmoniskais atzars — uz Grieķijas kontinentālo daļu;
26. Mezopotāmijas, Ēģiptes, Krētas un Grieķijas arhitektūrai ir atlantu izcelsme;
27. Krētas leģendas un mīti ir atšifrēti;
28. Krētas un Igaunijas «ragi» atrodas uz Rīgas meridiāna;
29. Krētas jeb Mīnojas civilizācija gāja bojā slinkuma, bezrūpības un komforta dēļ;
30. Festo disks ir laika un telpas atslēga, un uz diska ir norādījumi tā izmantošanai;
31. jēdziens «noslēpums» ir tikai aizsargmehānisms pret ziņkārīgajiem;
32. ja templiešu ordenis bija Romas pāvesta bruņotā gvarde, tad Livonijas Zobenbrāļu ordenis bija Rīgas arhibīskapa gvarde;
33. pirmo pasaules valdību izveidoja templiešu ordenis;
34. katoļu baznīca nākotnes evolūcijas misiju saskatīja Latvijā, bet Bizantija — Krievijā;
35. cilvēka smadzenēs ir pārslēdzējs–atslēga, kas ļauj dublēt abas puslodes un vajadzības gadījumā tās apvienot, pārslēgt vai mainīt to polaritāti uz pozitīvo;
36. Dievs sūta impulsu, kas, iziet cauri cilvēka dzīves pieredzei, izraisa atbildes reakciju;
37. «pozitīvā» un «negatīvā» enerģija pārvēršas gaismas fotonos un «iededz» mūsu auru;
38. viens no cilvēka uzdevumiem uz Zemes ir materializācija;
39. Dievs radīja cilvēku «pēc sava tēla un līdzības», lai kontrolētu mūsu sistēmu uz Zemes un nodrošinātu blīvās fiziskās pasaules mijiedarbību ar dažādām lauka struktūrām;
40. visticamāk, cilvēka senči nebija ūdenī dzīvojoši cilvēki, kā uzskata E. Muldaševs, bet gan delfīni — galu galā tiem ir aptuveni 70 miljoni gadu sena vēsture;
41. pravietis Zoroastrs (Zaratustra) arī atgādina Prometeju;
42. pravietis Zoroastrs (Zaratustra) jau ilgi pirms kristietības runāja par nevainīgo ieņemšanu un Betlēmes zvaigzni, kā arī precīzāk formulēja pasaules radīšanu sešās dienās;
43. Jāsons un Mēdeja mītā par argonautiem nozaga «Zelta aunādu» no Areja svētās birzs, kur tā karājās svētā kokā. Tas nepārprotami ir Ādama un Ievas tēla pirmveids — viņi apēda aizliegto labā un ļaunā atzīšanas augli;
44. maiju indiāņiem zināšanas nodeva bojāgājušās planētas Faetona pārstāvji;
45. ārēja enerģētiska iedarbība, kas var būt arī radioaktīvais starojums, iedarbina evolūciju, proti, starojuma kvanti molekulās pārrauj ne tikai ķīmiskās, bet arī ģenētiskās saites;
46. komētas, lidojot garām Zemei, ar vīrusu starpniecību koriģē DNS molekulu un evolūciju uz mūsu planētas;
47. Visumā līdzās Radītāja impulsam pastāv arī pašorganizācijas sistēma;
48. Lemūrija un Atlantīda nekad nav nogrimušas, bet gan dreifējušas uz savām platformām uz ziemeļiem no pirmkontinenta;
49. piektās un sestās pamatrasas raksturojums;
50. baušļi pārejas periodam uz «Zelta laikmetu»;
51. mūsdienu pasaulē dominē divi domāšanas veidi: atlantiskais — rietumnieciskais un āriskais — austrumnieciskais;
52. vispiemērotākais laiks «Zelta laikmeta» sākumam;
53. atšifrētā Festo diska muzikālā interpretācija;
54. bailes, kompleksi un stereotipi ir tikai aizsargmehānismi.

Šī ir pirmā grāmata sērijā «Ezotērikas enciklopēdija», kurā plānots izdot kopumā 40 sējumus. Tā veltīta 1908. gadā Krētas salā atklātā Festo diska noslēpuma atminēšanai. Līdz šim diskam nav izdevies atrast atšifrējumu.
Izmantojot vairākas no 200 ekspedīcijām pa pasauli kā piemēru, autors aicina lasītāju kopā ar viņu doties pa Eiropas ceļiem, izjust noslēpuma garšu un iemācīties domāt ezotēriski. Grāmatā apkopota un analizēta pieredze, kas gūta noslēpumainā diska atšifrēšanā.

ŠAJĀ GRĀMATĀ, PAMATOJOTIES UZ EKSPEDĪCIJAS REZULTĀTIEM, PIRMO REIZI TIEK SNIEGTA ŠĀDA INFORMĀCIJA:

• Nikolaja Brīnumdarītāja vēstījums mums, planētas Zeme iedzīvotājiem, datēts ar 2001. gada 1. jūliju;
• Andreja Pirmā Saucamā vēstījums mums, Zemes iedzīvotājiem, datēts ar 2001. gada 2. jūliju;

1. gada 11. septembra terorakts ASV ir netieši saistīts ar Apokalipses beigām, Herakla vienpadsmito varoņdarbu un Olimpa kalnu Grieķijā;

• pēc pārtraukuma 1896. gadā atsākot olimpiskās spēles, sākās jauns laiks — harmonijas laikmets;
• cilvēku veido trīs galvenās īpašības: griba, mīlestība un intelekts; viss pārējais ir šo īpašību papildinājums;
• Festo disks ir laika un telpas atslēga, un uz diska ir norādījumi tā izmantošanai;
• viens no cilvēka uzdevumiem uz Zemes ir pieredzes materializēšana ar radošās darbības palīdzību;
• komētas, lidojot garām Zemei, ar vīrusu starpniecību koriģē DNS molekulu un evolūciju uz mūsu planētas;
• piektās un sestās pamatrasas raksturojums;
• baušļi pārejas periodam uz «Zelta laikmetu»;
• vispiemērotākais laiks «Zelta laikmeta» sākumam;
• atšifrētā Festo diska muzikālā interpretācija;
• bailes, kompleksi un stereotipi ir tikai aizsargmehānismi.

Grāmatas nodaļa.

Kā tika nozagts Nikolajs Brīnumdarītājs
2001. gada 1. jūlijs, svētdiena, ceļojuma IV diena
Iepriekšējās dienas vakarā ekspedīcija šķērsoja Itālijas robežu un iegriezās Venēcijā, par kuru būtu jāuzraksta atsevišķs stāsts. Galu galā Venēcija nebija tikai pilsētvalsts — 15. gadsimtā tā bija arī pasaules galvaspilsēta. Tieši Venēcija kopā ar Florenci «pielika roku» Renesanses laikmeta sākumam, kas izmainīja pasauli.

Tikmēr mūsu ekspedīcija pēc Venēcijas ūdens ielām guļ autobusā benzīntankā. Šovakar mums jābrauc ar prāmi uz Grieķiju, taču vēl jānobrauc 525 kilometri un saskaņā ar plānu jāizpēta Svētā Nikolaja bazilika Bari. Mēs tik tikko iekļaujamies grafikā.

Labi, ka paklausīju Lūsijai un izbraucām ceturtdien, nevis piektdien; labi, ka gandrīz diennakti bez apstāšanās braucām līdz Alpiem. Un liels paldies visiem puišiem un meitenēm, kuri kopā ar mani mokās autobusa sēdekļos neērtās pozās. Lai gan vadu ekspedīciju diezgan stingri, viņi ir malači, un, protams, man viņu ir žēl. Skaisti un jauki cilvēki pieczvaigžņu viesnīcas nakšņošanas vietā pacieš visus ekspedīcijas dzīves neērtumus un kopumā gandrīz nemaz nesūdzas. Mēs guļam neilgi — tikai trīs stundas, taču ar to pietiek, lai atgūtu spēkus. Līdz ar saullēktu atkal esam ceļā.
Par braukšanu pa automaģistrālēm ir jāmaksā. Zaudējuši vairāk nekā trīsdesmit dolāru no mūsu niecīgā budžeta, dienas vidū iebraucām Bari — pilsētā, no kuras ar prāmi dodas uz Grieķiju. Šeit atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja relikvijas.

Svētais Nikolajs bija reāla vēsturiska persona, kas ieņēma Miras Līķijas arhibīskapa amatu (šī teritorija atrodas mūsdienu Turcijā). Interesanti, ka Brīnumdarītāju godina gan Austrumu, gan Rietumu kristīgās baznīcas, kā arī dažas Austrumu reliģiskās kopienas. Pie viņa vēršas pat musulmaņi un pagāni (Krievijā).

Nav saglabājusies uzticama svētā biogrāfija. Pat Nikolaja dalība Nīkajas Pirmajā ekumeniskajā koncilā 325. gadā tiek apšaubīta. Reliģijās parasti katram svētajam, rupji izsakoties, ir sava specializācija. Tiek uzskatīts, ka Svētais Nikolajs iemieso žēlsirdību, aizsardzību un rūpes par vājajiem. Viņš kļuva slavens ar brīnumiem, ko paveica gan dzīves laikā, gan pēc nāves. «Ticības mērs un lēnprātības paraugs» — tā viņu dēvē Baznīca. Tiek uzskatīts, ka Brīnumdarītājs ir «visdemokrātiskākais, vienkāršākais un pieejamākais svētais», jūrnieku un jūrasbraucēju aizbildnis. Vēlāk viņa aizbildniecība paplašinājās, un cilvēki sāka uzskatīt viņu arī par bērnu un skolēnu aizbildni.
Svēto Nikolaju Brīnumdarītāju īpaši godina Krievijā, kur, tāpat kā Bari, viņa dienu svin 6. decembrī. Taču nav īsti skaidrs, kāpēc tieši viņš Krievijā tiek tik īpaši godāts. Iespējams, Krievijai būtu bijis pareizāk izvēlēties Andreju Pirmo Saucamo — vienu no divpadsmit apustuļiem, kurš, kā tiek uzskatīts, jau mūsu ēras pirmajā gadsimtā atnesis kristietību uz Krievzemi. Visticamāk, te atkal pieļauta kāda vēstures kļūda.

Pastāv leģenda, ka 860. gadā pēc slāvu karagājiena uz Cargradu (Konstantinopoli) kristietību pieņēma Kijevas kņazi Askolds un Dirs, turklāt kristībās Askolds ieguva vārdu Nikolajs. Iespējams, tieši kopš tā laika Krievzemē sāka īpaši godāt Svēto Nikolaju. Taču vēlāk kņazu Askoldi-Nikolaju nogalināja Oļegs Pravietis, Lādogas un Novgorodas kņazs.

Pētījumi liecina, ka Brīnumdarītāja dzīvesstāsta epizodes «…sajaucas ar cita svētā Nikolaja, Pināras bīskapa (arī Līķijā), darbiem. Viņš dzīvoja divus gadsimtus vēlāk — 6. gadsimtā. To pierāda Miras Svētā Nikolaja dzīvesstāsta salīdzinājums ar Pināras Nikolaja dzīvesstāstu, ko 1720. gadā atrada un publicēja arhibīskaps Falakonijs…».

Tautas nostāsti Svētā Nikolaja tēlam pievienojuši daudz dažādu izdomājumu. Runā, ka viņa vecāki ilgi nav varējuši tikt pie bērniem. Viņš bijis vienīgais Teofana un Nonas dēls. Tiek uzskatīts, ka jau kopš zīdaiņa vecuma viņš atradies Dieva aizgādībā un viņa dzīvē pastāvīgi notikušas zīmes. Nikolajs dzīvoja pieticīgi, ievērojot atturību un vientulību. Sava tēvoča, Pataras bīskapa, vadībā viņš apguva Dieva likumus un vēlāk kļuva par priesteri. Viņš devās svētceļojumā uz Svēto Zemi un dzīves laikā paveica daudz brīnumu. Viņš pastāvīgi saņēma norādījumus no Dieva un Jaunavas Marijas. Kad Nikolaju ievēlēja par Miras arhibīskapu kristiešiem grūtā laikā, imperatora Diokletiāna valdīšanas laikā (284.–305. gads) viņu ieslodzīja cietumā. Tikai pēc Konstantīna nākšanas pie varas (306.–337. gads) Nikolajs Brīnumdarītājs tika atbrīvots.

Tālāk tautas nostāsti vēsta, ka Nikolajs mēra zemi, svētī bērnus, rūpējas par mājdzīvniekiem, īpaši zirgiem, sargā mantas, dažkārt augšāmceļ mirušos un aizsargā cilvēkus no velna un ugunsgrēkiem. Viņa tēlam tiek piedēvēta arī šāda rīcība: Pirmā ekumeniskā koncila laikā Nikolajs Brīnumdarītājs dedzīgi nosodījis ariānismu (sk. Pirmais ekumeniskais koncils) un, kā vēsta leģenda, iesitis Ārijam pa vaigu. Par to viņu ieslodzījuši, taču vēlāk viņš atkal ticis atgriezts pie savas draudzes.
Svētajiem veltītos sarkofāgos visā pasaulē bieži uzkrājas kāds šķidrums. Tas notiek arī Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja sarkofāgā.

Dažādos laikos un dažādās tautās šo šķidrumu, kas izdalās no svēto relikvijām, sauca dažādi: oleum, unguentum, myron. Krievi to dēvē par miro.

Šā šķidruma ķīmiskā analīze 1925. gadā parādīja, ka tas ir īpaši tīrs ūdens. Tā rašanos skaidro dažādi: vieni uzskata, ka šķidrums veidojas no relikvijām, citi — ka tas ir kondensāts. Taču, lai kā arī būtu, šis šķidrums dziedinot no slimībām.

Dominikāņi, kuru īpašumā pašlaik atrodas Bari bazilika, reizi gadā — 9. maijā, relikviju pārnešanas dienā, — atver nelielu atveri sarkofāga apakšdaļā. Šo šķidrumu viņi sauc par Svēto Mannu. Gada laikā kapenēs sakrājas aptuveni divas vai trīs glāzes šā šķidruma.

Gan laicīgajā dzīvē, gan baznīcā cīņa par varu pavada augstākos garīdzniekus. Viens no lielākajiem kristietības šķelšanās notikumiem norisinājās 1054. gadā, kad Romas pāvests un Bizantijas patriarhs viens otru nolādēja ar anatēmu. Cīņa notiek ne tikai par varu, bet arī par svētvietām un relikvijām. Templiešu relikviju nolaupīšana, ko katoļi 1087. gadā veica Mirā, saasināja kaislības vēl vairāk. Šis notikums vēl vairāk attālināja pareizticīgo jeb Austrumu baznīcu no katoļu jeb Rietumu baznīcas. Tomēr gadu gaitā atšķirības pakāpeniski mazinājās. Izlīgums sākās pāvesta Pāvila VI un patriarha Atenagora I laikā. Mūsdienās katoļu bazilikā Bari, kur glabājas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja relikvijas, ir izveidota pareizticīgo kapela. «Pirmo reizi latīņu baznīcā tika izveidota kapela Austrumu liturģijai. Tas ir viens no ekumeniskā koncila darbības rezultātiem.» Dažus gadus vēlāk arhibīskaps Nikodēms un dominikāņi nodibināja Ekumeniskās teoloģijas institūtu, kurā mācās un pasniedz gan katoļi, gan pareizticīgie.

Nav svarīgi, kā un saskaņā ar kuru versiju Nikolaja Brīnumdarītāja relikvijas nonāca Itālijā, Bari pilsētā. No ezotērikas viedokļa svarīgi ir kas cits: tieši Bari Nikolajs Brīnumdarītājs gan padziļināja baznīcu šķelšanos, gan veicināja to apvienošanos. Arī par pašu relikviju pārvietošanu no Grieķijas uz Itāliju var izteikt savu viedokli. Aprakstītajā periodā — 1087. gadā — krusta kari vēl nebija sākušies; līdz pirmajam krusta karam bija palikuši vēl deviņi gadi. Krusta karu ideoloģija un politika tikai veidojās. Protams, līdz ar Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja relikviju pārvietošanu no Austrumu baznīcas uz Rietumu baznīcu tika radīts precedents cīņā par Svēto Zemi un Jēzus Kristus relikvijām.
Itāļu rīcība, nolaupot relikvijas, kļūst saprotamāka arī Bari vēstures kontekstā. Pilsētas iedzīvotāji, dzīvojot varas cīņu krustpunktā starp itāļiem, ostgotiem, Bizantiju, langobardiem, arābiem un vikingiem, bija spiesti pastāvīgi dzīvot kara apstākļos, tāpēc kļuva arvien izturīgāki, drosmīgāki un izlēmīgāki. Protams, Brīnumdarītāja relikviju nolaupīšanā saskatāma arī vikingu kareivība un izlēmība — viņi Bari bija ieņēmuši tikai pirms sešpadsmit gadiem, 1071. gadā.

Krievzemē ir izplatīta Svētā Nikolaja Zaraiskas ikona, kurā viņš attēlots visā augumā ar Evaņģēliju rokās un svētī visus. Šis tēls atradās grieķu valdījumā esošajā Korsunas pilsētā. 1224. gadā svētais Nikolajs sapnī parādījās presbiteram Eistafijam un lika paņemt savu brīnumdarītāja Korsunas ikonu un doties ar to uz Krievzemi, uz Rjazaņas apgabalu: «Jo es vēlos tur palikt ar šo savu ikonu, darīt brīnumus un pagodināt šo vietu.» 1225. gada 29. jūlijā ikona tika nogādāta Krievzemē. Ar tās palīdzību tika paveikti daudzi brīnumi un cilvēki tika izglābti no dažādām nelaimēm.

Saskaņā ar citu versiju, šo ikonu 1225. gadā uz Rjazaņu atveda Bizantijas princese Eipraksija, kura bija kļuvusi par Rjazaņas kņaza Fjodora sievu. Tomēr 1237. gadā tatāru-mongoļu iebrukuma laikā Krievzemē gāja bojā gan Eipraksija un Fjodors, gan viņu dēls.

Otra Krievzemē pazīstama Svētā Nikolaja ikona ir Možaiskas ikona. Arī tajā svētais attēlots visā augumā — vienā rokā viņš tur zobenu, bet otrā — nocietinājuma ieskautas baznīcas attēlu. Ikona tika radīta, pieminot Možaiskas pilsētas izglābšanu no ienaidniekiem. Precīzs ikonas tapšanas datums nav zināms; pētnieki uzskata, ka tā, visticamāk, radusies 14. gadsimtā. Katrā ziņā ir ziņas, ka 1303. gadā tā jau pastāvējusi.

Svētā Nikolaja baznīca Bari vairāk atgādina pili, nevis baznīcu. Normāņu valdīšanas laikā tā kalpoja kā cietoksnis. Baznīcai nav zvanu torņa, un no jūras puses to nav iespējams atšķirt no citām ēkām. Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja bazilikai ir vairākas interesantas detaļas. Uz galvenās fasādes atrodas sfinksa, kas, kā tiek uzskatīts, simbolizē «Dieva gribas neizdibināmību», kā arī divi vērši, kuru klātbūtne ir pavisam neizprotama.

Viens no uzrakstiem baznīcā vēsta, ka 1366. gadā svētajai Brigitei no Zviedrijas šeit tika atklātas dievišķas atklāsmes. Viņa bija apstājusies Bari ceļā uz Svēto Zemi.

Interesants ir bazilikā esošais mauzolejs, kas veltīts Bonai Sforcai. Viņa ieguva izglītību Bari un 1517. gadā kļuva par Polijas karalieni, taču tika apglabāta Bari. 1319. gadā Serbijas karalis Urošs II bazilikai uzdāvināja sudraba altāri, kas vairākus gadsimtus rotāja svētā relikvijas. Taču 17. gadsimtā baroka meistari to kopā ar sudraba svečturiem pārkausēja, proti, iznīcināja.

Viss ir tik dīvaini — vienā Itālijas baznīcā sastapušies zviedri, poļi un serbi. Varbūt tāpēc daudzi ekspedīcijas dalībnieki atzīmēja, ka bazilikas enerģētika ir smagnēja, blīva un sablīvēta. Tās spēks spieda uz smadzenēm, īpaši uz labo puslodi. Mūsu parapsihologi visam atradīs izskaidrojumu: sasaistot šo faktu ar fiziku, viņi teica, ka ikviens cilvēks ļoti labi uztver to, kas viņam ir pretējs.
Taču kāds cits fakts samulsināja pat viņus, nemaz nerunājot par mani: mūs nepārtraukti filmēja kāds vīrietis. Turklāt es pamanīju, ka filmēšana ilga vairāk nekā piecpadsmit minūtes. Būtu interesanti uzzināt, ar ko gan mēs viņu tik ļoti ieinteresējām. Sagaidījis, kad nezināmais operators ar savu pavadoni atstāja baziliku, es palūdzu kontaktētājiem sazināties ar Svēto Nikolaju Brīnumdarītāju un saņemt norādījumus ekspedīcijai. Lūk, šis teksts:

«Es esmu svētais tāpēc, ka dzīvoju pasaulē tāpat kā visi pārējie. Un, lai izveidotu savu dzīvi, ir jānonāk pie krusta. Krusts ir ceļa simbols, un katram ir savs krusts. Jūs klusumā lūdzaties, lai es atnāktu un dalītu ar jums jūsu nelaimi, lai ar savu roku to novērstu. Taču būtība nebūt nav tajā, lai jūs dzīvotu bez nelaimēm, bet gan tajā, lai jums vienmēr būtu atbilde. Šeit, šajās sienās, pieņemiet manu ceļu: no Dieva cilvēkiem un no cilvēkiem — sapnī. Jūs radīsiet savu māju visiem cilvēkiem. Es gāju viens. Jūs nesīsiet gaismu, kas ir savīta no sirdīm visiem tiem, kuri vēlas un spēj dzīvot kopā. Jo laika uzdevums ir jūs iemācīt dzīvot tā, lai dzīve būtu kopīga. Lai jūsu ceļš veidotos, jums jābūt kopā.
Es gāju pa vienu ceļu, bet jūsu ceļš ir pavisam cits. Jūs esat nevis Zemes bērni, jo jūsu mājas ir Kosmoss. Jūs esat šeit, lai uz saviem pleciem uzņemtos manus darbus. Es esmu pasaulē, lai dzīvotu kopā ar visiem uz Zemes — ar tiem, kuri ir noguruši ceļā un kuri ir atstājuši novārtā Dievu. Es esmu šeit, lai mācītu, kā dzīvot un radīt, lai ikviens varētu saņemt visu zemes esamības būtību. Ticiet man, mūžībā grēkam nav vietas. Un palīdzēt mums nav grūti. Taču jums ir grūti pieņemt visu palīdzību, kas nāk no debesu uguns. Jo katrā no jums kaislības ir tik spēcīgas, ka to dēļ jūs nedzirdat Radītāja atbildes. Jūs esat šeit, lai sāktu ceļu uz jaunām iesvētībām. No šejienes sākas jūsu ceļš pāri jūrai. Nav svarīgi, vai tas ir okeāns, jūra vai upe; svarīga ir tikai būtība — ūdens, kas jūs kristīs jaunam laikam. Ūdens, kas jums palīdzēs izprast notiekošo un atvērs durvis uz jaunu šodienu.
Durvis uz jaunu ceļa veidojumu — ne tikai jūsu, bet arī visas planētas un visas Zemes kopējo ceļu. Mācieties dzīvot kopā — sākumā divatā, tad piecatā, pēc tam sešatā un septiņatā. Tāpat kā veidojās šūna un radās visa Zeme, radīsies arī jauni laiki, ticiet man, lai jūs iemācītos dzīvot kopā. Lai radītu, tas ir jānopelna. Lai izveidotos kopīgs ceļš, ir jāapiet apkārt Zemei. Jāiziet cauri katrai Zemes šūniņai un viss jāapvieno sevī. No dažādā ceļā jāizveido raksts, kas atspoguļotu katra zieda pustoņus, lai pavedieni savītos gludā audumā, nenomācot cits cita skaistumu.

Šodien jums ir grūti, un šķiet, ka jūsu mājas ir tālu. Taču tā tikai šķiet — tās ir tuvāk nekā jebkad agrāk, un jūsu priekšā ir atklājusies dzīves karte. Jūs esat nonākuši uz ceļa, kurā neesat vieni. Dienas līdz šim notikumam jau ir skaitītas. Ūdens, kas šodien būs jūsu ceļā, attīrīs jūs pirms ieiešanas un savienos jūs. Negaidiet šajā brīdī apgaismību, bet uzkrājiet spēkus, lai varētu veidot savu laiku.»

«Jums bija vajadzīgs brīnums, lai stiprinātu ticību, jo neticība sevī rada kaislību pēc brīnumiem. Tagad jūs zināt, ka brīnums nav jāgaida — brīnums esat jūs paši, brīnumu atklāšanās jūsu snaudošajās dvēselēs. Mēs dāvinām jums ZOBENU–BULTU, kas paver ceļu uz jūsu potenciāla atklāšanu. Es jums nedošu brīnumus, bet došu jēgu tam, kas man pašam piederēja. Tā ir sirds spēka noslēpums. Es radīju ticību un palīdzēju to atrast visiem, kuri to bija zaudējuši. Ticība ies jums līdzi pasaulē. Ar gaismas staru atveriet jaunu ceļu un jaunu pasauli. Mans tēls dzīvos jūsu sirdīs; jums nav nepieciešams mani piesaukt, jo es esmu ar jums vienā kopīgā ceļā.»

Pabeiguši informācijas saņemšanu, mēs sākām rūpīgi apskatīt baziliku un vākt ziņas par to.
Ekspedīcijā laika vienmēr trūkst — laiks spiež. Ardievu, bazilika! Dievs vien zina, kad vēl būs iespēja ar tevi satikties. Tavās senajās sienās, gadsimtu pustumsā, sveču smaržā un augstajās velvēs uz mūžiem paliks daļa no mums — telpa, kas gadsimtiem ilgi bijusi lūgšanu piesātināta… Bet mūs jau gaida osta, prāmis un Grieķija!

Milzīgā prāmja vēders dažu minūšu laikā aprija mūsu busiņu un mūs piecus. Iekārtojušies kajītēs un paēduši, sākām apkopot ekspedīcijas rezultātus. Cik labi! Mājīgi un beidzot nekur nav jāsteidzas.
Vispirms izanalizējām kontaktētāju tekstus, kas bija saņemti no Nikolaja Brīnumdarītāja. No visa izrietēja, ka svētais darbojas kā pastiprinātājs tam, ko vēlas cilvēki. Viņš palīdz piepildīt vēlmes, pastiprinot enerģiju. No ezotērikas un parapsiholoģijas viedokļa viss ir diezgan vienkārši. Ikvienam cilvēka dzīves mērķim jābūt skaidri noteiktam, proti, sāk veidoties vēlmes enerģētiskais fantoms. Pēc tam cilvēks šo fantomu pastāvīgi baro ar enerģiju, domājot par to, kā veiksmīgāk īstenot savu ieceri. Tieši šajā posmā svētais Nikolajs palīdz mērķtiecīgiem cilvēkiem, kuri zina, ko vēlas, īstenot savus plānus.

Interesanta ir pati Nikolaja Brīnumdarītāja pieeja: tā kā cilvēks pats vēršas pie viņa, viņš palīdz īstenot šā cilvēka plānus. TAČU VIŅŠ NEUZŅEMAS ATBILDĪBU PAR ŠIEM PLĀNIEM — ATBILDĪBA PALIEK PAŠA CILVĒKA ZIŅĀ.

Grieķijā mēs gatavojāmies tikties ar Andreju Pirmo Saucamo ostas pilsētā Patrasā. Dīvaini sanāk — no Itālijas mūs pavada Nikolajs Brīnumdarītājs, bet Grieķijā sagaida Andrejs Pirmais Saucamais. Pēkšņi sākām runāt par Andreja karogu. Un tieši tajā brīdī uz prāmja sāka pacelt Grieķijas karogu.
«Draugi,» Nadja teica, «paskatieties, uz tā ir piecas zilas svītras! Tieši tik, cik mūsu ekspedīcijā ir cilvēku! Varbūt tāpēc mēs braucam piecatā?!»

Turpinot tēmu par skaitli pieci, sarunā iesaistījās Ļena un sacīja: «Mēs taču katru dienu ejam cauri vienai Eiropas valstij: Lietuva, Polija, Vācija, Austrija, Itālija. Atkal skaitlis pieci. Bet pati Grieķija jau ir sestā!» (Saskaņā ar mūsu shēmu tā ir piecstaru zvaigznes centrs — sk. 31. attēlu.)
Pamazām mums apnika prātot. Šodien ir Lūsijas dzimšanas diena, un ekspedīcijas sieviešu pusei nav noskaņojuma strādāt. Mēģinājām atslābināties un nosvinēt dzimšanas dienu.