Jautājums:
Kā vislabāk reaģēt uz tev nodarītu ļaunumu un mēģinājumiem tevi aizvainot? Vai nostādīt pāridarītāju pie vietas? Piedot un atlaist? Atriebties? Aizmirst un doties tālāk?
Vienlaikus es saprotu, ka nepatīkamas situācijas ir dzīves mācības un tās ir mēģinājums mums kaut ko iemācīt. Taču pastāv arī reputācija un sabiedrība. Ja neatbildēsi, zaudēsi savu reputāciju sabiedrībā, kas steigsies tev kāpt uz galvas, tiklīdz redzēs, ka tu nenostādi pāridarītājus pie vietas.
Kur šajā visā ir saprātīgs kompromiss? Paldies!
Atbilde:
Uz šo jautājumu ir diezgan grūti atbildēt viennozīmīgi, jo nav zināmi apstākļi un nav informācijas par cilvēku, kurš jūs pazemo. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka starp jums pastāv rezonanse, pat ja tas ir nejaušs garāmgājējs. Ir steidzami jāizkļūst no šīs rezonanses.
Apkārtējie vienmēr pauž mūsu pašvērtējumu. Ja jūs pazemo, tas nozīmē, ka jūs necienāt sevi. Paaugstiniet savu pašvērtējumu, koncentrējoties uz saviem darbiem un domām. Savukārt to, ar ko neesat apmierināts savā dzīvē, uztveriet kā mācību procesu. Sevis šaustīšana nepalīdz apgūt mācību. Meklējiet citus veidus, kā to apgūt.
Piemēram, ja neesat apmierināts ar savu svaru, tad tā vietā, lai stāvētu pie spoguļa un sevi lamātu, labāk nodarbojieties ar sportu, bet naudu, ko ietaupāt, nepērkot bulciņas, iztērējiet skaistam apģērbam.
Var izmantot arī šādu paņēmienu: novietojiet sev priekšā savu fotogrāfiju, kurā jūs sev patīkat. Tā kļūs par jūsu motivāciju. Ja jums tas izdevās kādreiz, tad izdosies arī tagad.
Savukārt attiecībā uz cilvēku, kurš jūs pazemo, atcerieties, ka jūsu priekšā ir bērns, kuram pietrūcis mīlestības un kuram pašam nepieciešama palīdzība. Lai izkļūtu no rezonanses ar šo cilvēku, uz rupjību jāreaģē nevis ar rupjību, bet gan viņam neierastā veidā.
Piemēram, neko nesakot, pārmetiet pār viņu krusta zīmi vai apskaujiet, noskūpstiet, palūdziet piedošanu u. tml. Augstākā meistarība šādās situācijās ir humora izjūtas un līdzjūtības izrādīšana.