Tas sniedz objektīvu informāciju, raugoties caur numeroloģijas, astroloģijas, hirologijas, psiholoģijas, parapsiholoģijas, bioenerģētikas, zoopsiholoģijas un citu zinātņu prizmu. Turklāt rodas iespēja noteikt cēloņus visam, kas traucē dzīvot ar prieku.
Pēc tam ir ne tikai jāanalizē, bet arī pašam jāveido sava dzīve. Ir jāsaprot un jāpieņem sava pagātne, taču vienlaikus jāspēj aizvērt durvis uz to un būvēt jaunus pakāpienus nākotnē. Galvenais ir atrast sevī spēku iemācīties mīlēt sevi tādu, kāds esi, un noteikt soļus pašpilnveidei.
Cik gan daudz zemūdens akmeņu atklājas sevis izzināšanas procesā! Man bieži jautā: „Vai nav bail dzīvot, ja tu zini visu?”
Uzreiz teikšu, ka ir bezjēdzīgi cerēt uz to, ka spēsi zināt visu. Turklāt tas nemaz nav nepieciešams. Taču ir iespējams iemācīties pareizi uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes.
Mācību noslēdzošais posms ir saistīts ar prasmi formulēt mērķus un tos sasniegt. Par cilvēkiem ar stipru gribasspēku bieži saka, ka viņi ir mērķtiecīgi. Patiešām, mērķtiecība ir gribas īpašība. Taču pirms tās jānotiek mērķu veidošanas procesam. Un tieši šajā posmā lielākajai daļai cilvēku nav ne mazākās nojausmas, kā to darīt.
Visbiežākā kļūda, kas noved pie personības pilnīgas sagrāves, ir mērķa aizstāšana ar metodi. Vēl sliktāk ir tad, ja mērķa vietā tiek nostādīts līdzeklis.
Lai būtu saprotams, par ko es te spriedelēju, minēšu dažus piemērus. Reliģija, zinātne, parapsiholoģija un jebkuras meditatīvās prakses ir metodes. Tie cilvēki, kuri mētājas no vienas „garīgās attīstības” skolas uz citu vai maina ticību, ir tipiski piemēri tam, kā cilvēki cenšas nevis izzināt Dievu un sevi, bet gan atrast laimes tableti.
Savukārt piemērs tam, kā mērķi tiek aizstāti ar līdzekļiem, ir cilvēki, kuri meklē visefektīvākos veidus, kā kļūt bagātiem. Nauda ir tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai. Ja cilvēks par savu mērķi izvirza naudas iegūšanu, viņš ir nonācis slazdā. Tieši tā veidojas personības manipulēšanas mehānisms.
Galvenais, kas jāiemācās, ja vēlaties vadīt savu dzīvi, ir izveidot pareizu secību: mērķis, metode, rezultāts.
Mīlestība un attīstītas jūtas veido mērķi. Attīstīts intelekts un plašs pasaules redzējums ļauj atrast visefektīvāko metodi. Savukārt griba dod iespēju sasniegt vēlamo rezultātu.
Taču cilvēki biežāk rīkojas pretēji: vispirms kaut ko dara, pēc tam analizē, ko ir izdarījuši, un tikai tad saprot, vai rezultāts ir labs vai slikts. Mēģinājumu un kļūdu metode ir ilga un pilnīgi neefektīva. Labākajā gadījumā cilvēks vadās pēc intuīcijas, lai gan ir iespējams iemācīties saprast, ko un kāpēc darīt, balstoties uz zināšanām par sistēmu un tās likumiem.
Neraugoties uz to, ka mācību programma nav vienkārša, mācīties galvenokārt nāk sievietes. Manuprāt, vīrieši ir slinkāki un lielākoties dara vai mācās tikai to, kas sniedz tiešu rezultātu. Citiem vārdiem sakot, vīrieši dara to, kas nes naudu, slavu un baudu.
Vīriešu vidū polarizācija ir daudz izteiktāka nekā sieviešu vidū. Vīriešu vidū ir vairāk ģēniju, taču arī vairāk degradējušos cilvēku. Turklāt tie vīrieši, kuri pieraduši domāt konkrēti, loģiski un strukturēti, kā arī analizēt, bieži nespēj iesaistīt smadzeņu labo puslodi, kas atbild par abstrakto domāšanu, sistēmas kopuma uztveri un emocionālo pasaules izjūtu.
Taču tas nenozīmē, ka pie mums vīriešu nav. Pie mums mācās tikai izcili vīrieši. Ja gadās grupas, kurās aptuveni puse ir vīrieši un puse — sievietes, šādas grupas mācās ļoti sekmīgi un draudzējas daudzus gadus. Šādās grupās izveidojas vismaz viens pāris, kas nodibina ģimeni.
Ezotērikas un parapsiholoģijas apguvei pie mums galvenokārt nāk vadītāji, kuriem ir savs uzņēmums, vidējā līmeņa vadītāji, galvenie grāmatveži, finansisti, banku darbinieki un medicīnas darbinieki.
Saskaņā ar sistēmas attīstības likumiem pārmaiņas izglītības sistēmu sasniedz pēdējo. Tā ir iekārtota pasaule, un neko tur nevar darīt.
Visvairāk mēs gaidām skolotājus, kuriem ir apnikušas aizejošās pasaules problēmas un kuri vēlas ne tikai pelnīt, bet arī justies kā jauna cilvēka radītāji. Un beidzot ir parādījušās pirmās bezdelīgas.
No mūsu skatpunkta ir daudz labāk cilvēkus izglītot, nevis vēlāk pārmācīt. Ļoti vēlētos sniegt zināšanas arī jauniešiem, kuri gatavojas stāties laulībā, kā arī tiem, kuri gatavojas kļūt par vecākiem. Tad valstī būs vairāk laimīgu bērnu un mazāk šķiršanos.
Ja cilvēki mācītos, nevis vēlāk būtu jāpārmāca, būtu vajadzīgs mazāk cietumu, ārstu, tiesnešu, policistu un bērnunamu.
Par vislabāk atalgotajām profesijām vajadzētu kļūt skolotājiem, ārstiem un tiesiskās kārtības sargiem. Tas, ko dara mūsu valsts, ir noziegums pret tautu.
Radīsim kopā jaunu tautu, kas nepieļaus genocīda turpināšanos.