Vai dzimumu karš ir sekas?

Esmu dziļi pārliecināta, ka karā uzvarētāju nav, un varētu bezgalīgi minēt piemērus no valstu un ģimeņu vēstures. Vienmēr uzvar tas, kurš izrādās gudrāks un izstājas no kara. Savulaik Aleksandrs Lielais sapņoja par cīņu ar skitiem. Viņš, kurš bija iekarojis milzīgas teritorijas un ieguvis dievcilvēka statusu, nespēja uzvarēt skitus, jo viņi vienmēr izvairījās no kaujas.

Nekā jauna tajā, ko saku, nav. Kristus jau pirms 2000 gadiem teica: „Ja tev sit pa kreiso vaigu, pagriez pretī arī labo.” Taču mēs joprojām karojam un iznīcinām cits citu, pat oficiāli neizsludinot karu.

Viss nebūt nav smieklīgi, jo mūsdienās negatīvās programmas iedarbojas acumirklī. Un tad tu skaties — cilvēks ir nodzēries, iekļuvis avārijā, bankrotējis vai izdarījis pašnāvību. Variantu ir daudz.

Īpaši smagi klājas vīriešiem. Viņi daudz sliktāk panes jebkādu stresu, jo viņu organisms un psihe ir ievērojami mazāk pielāgoti Zemes apstākļiem. Zeme ir sieviešu vieta. Un neatkarīgi no tā, vai sievietēm tas patīk vai ne, viss, kas šeit notiek, ir sieviešu darbības rezultāts. Pirmām kārtām sieviete kā māte veido kompleksu nomāktus, nenobriedušus vīriešus. Un visu mūžu, nicinot savus vīrus, audzina sievišķīgus dēlus.

Tomēr dzimumu karš nav galvenais cēlonis. Jebkurš karš ar pasauli ir iekšējās cīņas turpinājums, vienotības un pretstatu cīņas likuma izpausme. Iekšējā cīņa notiek starp prātu un jūtām, starp to, kas ir izdevīgi sabiedrībai, un to, kas ir izdevīgi indivīdam, starp cilvēka garīgo un dzīvniecisko sākotni.

Rodas jautājums: kādus lēmumus pieņemt, kam jāuzvar un kā vispār atbrīvoties no šīs iekšējās cīņas?
Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju vienotības un pretstatu cīņas likumam ir jāpārveidojas par pretstatu mijiedarbību. Galu galā diena un nakts savā starpā necīnās, bet pakāpeniski pāriet viena otrā.

Atstāsim dzīvniekiem bezgalīgo cīņu par izdzīvošanu un par stiprākā titulu. Tieši cilvēks ir būtne, kas staigā stāvus, un tas nozīmē, ka viņš ir enerģiju vadītājs — gan to, kas nāk no Zemes apakšas, gan to, kas nāk no Kosmosa augšienes. Katra cilvēka uzdevums ir sasniegt tīra enerģijas vadītāja stāvokli. Tad rodas arī laimes sajūta, ko sniedz apziņa, ka viss ir iespējams.
Bezspēcība un neticība rada intrigas un vēlmi nogremdēt visus, kas atrodas līdzās. Ievērojiet, cik ļoti visiem patīk glābt citam citu un cik liekulīgi kopumā cilvēki izturas, kad kādam klājas labi.

Lai atbrīvotos no konkurences ar citiem, ir jāiepazīst sevi, savi trūkumi un tas, kādas ir manas patiesās vēlmes. Kurp es eju? Ko vēlos atstāt pēc sevis? Citiem vārdiem sakot, tas pats filozofiskais jautājums — kāda ir manas dzīves jēga? — ir jāatrisina katram pašam.
Kamēr mūsu attīstības stimuls būs pretstatu cīņas likums, mēs nedzīvosim savu dzīvi.

Ja cilvēkam izdodas atbrīvoties no visa, kas slēpjas aiz pārspīlētas pienākuma apziņas, vainas izjūtas un svešām programmām, ko iedēstījuši vecāki un sabiedrība, viņš pakāpeniski sāk izprast savu ceļu.

Ir svarīgi pārstāt izpelnīties citu pozitīvu vērtējumu un censties atstāt iespaidu. Kļūt par cilvēku ar skaidri noteiktiem dzīves principiem un apzinātu attieksmi pret notiekošo nav nemaz tik vienkārši, taču tas ir iespējams.

Tikai šādā veidā cilvēks var iemācīties sadzirdēt savas dvēseles balsi. Savukārt tas, kuram izdevies savu vaļasprieku pārvērst radošā darbībā, kas ir vajadzīga pasaulei, ir kļuvis par tīru Kosmosa un Dabas enerģijas vadītāju.

Tad kļūst pilnīgi neinteresanti pazemot un nosodīt citus. Arī cilvēki līdzās kļūst patiesāki, un viņu jūtas ir īstas.

Tātad, lai pārietu no pretstatu cīņas uz to mijiedarbību, ir nepieciešams:
1) Pieņemot lēmumus un veicot jebkādas darbības, dvēselei jābūt noteicējai, bet visam pasaulīgajam — labam tās ieceru īstenošanas instrumentam.
2) Ar instinktiem nevar cīnīties, taču tos var apzināties un kontrolēt.
3) Veidojiet savu dzīvi tā, lai divas trešdaļas laika darītu to, ko paši vēlaties un kas jums patīk, bet vienu trešdaļu — to, kas ir jādara. Tas ir panākumu pamats. Taču, sakot „darīt to, ko vēlaties”, es domāju tieši darīt un radīt, nevis vienkārši vēlēties kaut ko iegūt.
4) Meklējiet savu vietu dzīvē un darbu, kas jums patīk, nevis tikai peļņas avotu. No tā iegūsiet gan jūs, gan sabiedrība, jo tad jūs savu darbu darīsiet labi.