Sīkdatņu pārvaldība
Sīkfailu iestatījumi
Sīkdatnes, kas nepieciešamas vietnes pareizai darbībai, vienmēr ir ieslēgtas.
Citās sīkdatnēs varat veikt iestatījumus pēc savas izvēles.
Citās sīkdatnēs varat veikt iestatījumus pēc savas izvēles.
Parasts brīnums
Parasti enerģētiskā darba ar cilvēkiem noslēguma posmā man izdodas ieraudzīt cilvēka iepriekšējo iemiesojumu. Iespējams, tiem, kuri ir tālu no ezotērikas, radīsies šaubas par šāda apgalvojuma patiesumu, taču tā ir sanācis, ka šāda redzējuma spēja man ir dota jau sen. Uzreiz teikšu, ka neesmu īpaši izrādījusi ziņkāri, turklāt bez īpašas vajadzības šāda informācija ir bezjēdzīga. Aprēķini par to, kas kurš ir bijis iepriekšējā dzīvē, ir vienkārši jauks joks aprobežotiem cilvēkiem. Galu galā iemiesojumu variantu ir bezgalīgi daudz, un tie nebūt ne vienmēr ir patīkami. Reiz, 1995. gadā, skanot no radio uztvērēja nākošajai katoļu misei, es pirmo reizi ieraudzīju — gluži kā filmā — to, kā biju nodzīvojusi savu dzīvi Skotijā.
Un 1996. gadā mūsu asociācija ekspedīcijā pa Angliju un Skotiju atrada vietu, kur viss bija noticis, kā arī ieguva daudz citas ļoti interesantas informācijas. Pēc tam es ieraudzīju Grieķiju un to, kas tur bija noticis. Ekspedīcija uz Grieķiju ir aprakstīta V. Paramonova divās grāmatās. Pēc tam sekoja Francija, Holande, Ēģipte un Indija.
Taču patiesībā runa nav par maniem redzējumiem. Vienkārši, kad rodas nepieciešamība, man ir iespēja palīdzēt cilvēkam saprast, kā ritējusi viņa iepriekšējā dzīve un kas viņam jāizstrādā šajā dzīvē, kādi ir konkrētā cilvēka uzdevumi. Tas ir ļoti interesants darbs, taču tas prasa lielu koncentrēšanos un enerģijas patēriņu.
Tomēr pavisam nesen notika neparasts gadījums — pat man. Strādājot ar kādu jaunu vīrieti, es ieraudzīju šādu ainu: liela, balta zāle ar zeltījumu. Kreisajā pusē, pusprofilā, redzēju virsnieku baltā uniformā ar zeltītām ģenerāļa epaletēm. Pie formas tērpa bija gaiši zila lente un Svētā Andreja Pirmiesauktā ordenis. Uz galvas vīrietim bija parūka ar lokām. Seju gandrīz nevarēja saskatīt. Viņš bija vidēja auguma, kalsns, un radās iespaids par saspringtu, noslēgtu cilvēku.
Izstāstījusi jaunajam vīrietim par šo redzējumu, es negaidīju, ka viņš turpinās pētīt šo jautājumu. Taču izrādījās, ka Svētā Andreja Pirmiesauktā ordenis piešķirts tikai 280 cilvēkiem. Tā kā es sazinājos ar mūsu studentu, mēs bieži tikāmies, un viņš atnesa man 140 ar šo ordeni apbalvoto personu portretus.
Aplūkojot tos, es apstājos pie portreta, kurā bija attēlots man pilnīgi nepazīstams cilvēks. Un cik liels bija mūsu abu pārsteigums, kad izrādījās, ka tas ir Pjotrs Petrovičs Lasi (1678–1751) — Krievijas armijas ģenerālfeldmaršals un Rīgas ģenerālgubernators. Viņam piederēja Sigulda, un viņš nomira Rīgā 1751. gada 19. aprīlī.
Tā nu mūsu Aleksejs ir dzimis tajā pašā vietā, kur šis cilvēks nomira, — 1984. gada 4. aprīlī. Kā izvērtīsies viņa turpmākā dzīve, to redzēsim. Taču iepriekšējā dzīve viņam bija nesusi gan slavu un bagātību, gan imperatores un pat ienaidnieku cieņu. Acīmredzot pašreizējā dzīvē viņam ir uz kā balstīties, taču savu ceļu nāksies veidot nevis ar zobenu rokās, bet gan ar prātu.
Taču patiesībā runa nav par maniem redzējumiem. Vienkārši, kad rodas nepieciešamība, man ir iespēja palīdzēt cilvēkam saprast, kā ritējusi viņa iepriekšējā dzīve un kas viņam jāizstrādā šajā dzīvē, kādi ir konkrētā cilvēka uzdevumi. Tas ir ļoti interesants darbs, taču tas prasa lielu koncentrēšanos un enerģijas patēriņu.
Tomēr pavisam nesen notika neparasts gadījums — pat man. Strādājot ar kādu jaunu vīrieti, es ieraudzīju šādu ainu: liela, balta zāle ar zeltījumu. Kreisajā pusē, pusprofilā, redzēju virsnieku baltā uniformā ar zeltītām ģenerāļa epaletēm. Pie formas tērpa bija gaiši zila lente un Svētā Andreja Pirmiesauktā ordenis. Uz galvas vīrietim bija parūka ar lokām. Seju gandrīz nevarēja saskatīt. Viņš bija vidēja auguma, kalsns, un radās iespaids par saspringtu, noslēgtu cilvēku.
Izstāstījusi jaunajam vīrietim par šo redzējumu, es negaidīju, ka viņš turpinās pētīt šo jautājumu. Taču izrādījās, ka Svētā Andreja Pirmiesauktā ordenis piešķirts tikai 280 cilvēkiem. Tā kā es sazinājos ar mūsu studentu, mēs bieži tikāmies, un viņš atnesa man 140 ar šo ordeni apbalvoto personu portretus.
Aplūkojot tos, es apstājos pie portreta, kurā bija attēlots man pilnīgi nepazīstams cilvēks. Un cik liels bija mūsu abu pārsteigums, kad izrādījās, ka tas ir Pjotrs Petrovičs Lasi (1678–1751) — Krievijas armijas ģenerālfeldmaršals un Rīgas ģenerālgubernators. Viņam piederēja Sigulda, un viņš nomira Rīgā 1751. gada 19. aprīlī.
Tā nu mūsu Aleksejs ir dzimis tajā pašā vietā, kur šis cilvēks nomira, — 1984. gada 4. aprīlī. Kā izvērtīsies viņa turpmākā dzīve, to redzēsim. Taču iepriekšējā dzīve viņam bija nesusi gan slavu un bagātību, gan imperatores un pat ienaidnieku cieņu. Acīmredzot pašreizējā dzīvē viņam ir uz kā balstīties, taču savu ceļu nāksies veidot nevis ar zobenu rokās, bet gan ar prātu.
Pieteikuma veidlapa
Iesniedziet pieteikumu, un mēs ar jums sazināsimies, lai atbildētu uz jūsu jautājumiem un sniegtu plašāku informāciju par asociācijas mācībām, konsultācijām un pasākumiem.
Nospiežot pogu “Iesniegt pieteikumu”, jūs piekrītat mūsu Privātuma politikai.
© SIA «Macibu centrs Gudriba»
Vispārīga informācija
Uzņēmuma informācija
- SIA «Macibu centrs Gudriba»
- Reg. Nr.: 40003475532
- Alfreda Kalnina iela 2-1, LV-1050
- AS "Swedbank"
- LV69HABA0001408054959
Dizains un izstrāde no SharedIT. Visas tiesības aizsargātas 2026. gadā.
