Evolūcijas kritiskā masa!

Tomēr arī bezgalīga piepildīšanās ar kaut ko mūsu dzīvē ir tikpat absurda. Pastāv sistēma, kas kontrolē iegūšanas un vairošanas procesus, kā arī nodrošina mūsu drošību, lai mēs nenonāktu alkatīgā radžas situācijā.

Jūs jautāsiet — kas tā ir par spēku, kas pārvalda visas enerģijas plūsmas un nosaka, kurš, cik daudz un kad saņems? Atbilde ir pavisam vienkārša. Materiālistiski ateistiskajā skatījumā to sauc par dabu, savukārt reliģioziem cilvēkiem dabas lomu pilda Radītājs, Dievs, Augstākais Saprāts vai kāds cits augstāks spēks.

Taču ticības jautājumos, tāpat kā gaumes jautājumos, noteicošā ir cilvēka personība, un atrast vienojošu koncepciju analīzei ir ļoti grūti. Turklāt pēdējās desmitgadēs reliģiskais pasaules uzbūves skaidrojums praktiski ir izsmēlis sevi. Pašlaik tas arvien biežāk pilda seno tradīciju un paražu uzturēšanas funkciju, nevis sniedz skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem. Reliģija jau sen ir atdevusi līderpozīcijas zinātnei, un ar to ir jārēķinās.

Tas ir skaidri redzams, ja aplūkojam sabiedriskās domas aptauju datus. Piemēram, amerikāņi uzskata, ka:
42% — Dievs ir vīrietis;
1% — Dievs ir sieviete;
38% — Dievs nav ne vīrietis, ne sieviete;
9% — Dievam ir rokas, kājas, galva un citas cilvēka ķermeņa daļas;
48% — Dievam ir ķermenis, taču tam nav obligāti jābūt cilvēka veidolā; 27% — Dievam nav ķermeņa; 29% — Dievs pilnībā pārvalda visus notikumus;
50% — Dievs uzmanīgi seko visam, bet neiejaucas;
6% — Dievs nepievērš uzmanību Zemei;
53% — kristieši, musulmaņi un jūdi tic vienam Dievam, taču lūdz viņu atšķirīgi.
Savukārt tajās pašās ASV, saskaņā ar Opinion Dynamics aptaujas datiem:
92% — amerikāņu tic Dievam;
71% — ir pārliecināti par Velna eksistenci;
85% — uzskata, ka paradīze ir realitāte;
74% — tic ellei;
82% — tic brīnumiem;
78% — ir pārliecināti par eņģeļu eksistenci;
34% — uzskata, ka «lidojošie šķīvīši» un spoki nav izdomājums, bet gan realitāte;
25% — tic dvēseļu pārdzimšanai;
24% — tic raganu eksistencei.

Šajā sakarā, lai neaizskartu mūsu lasītāju reliģiskās jūtas, pievērsīsimies pretējai pasaules izpratnes pusei — tīri materiālistiskām likumsakarībām jeb dabas spēkiem.

Šeit ir svarīgi saprast: kāpēc dabā pastāv šādi ierobežojumi attiecībā uz ieguvumiem un iegūšanu? Un galu galā — kurp tas mūs ved un kādā virzienā virza?